26. Brāhmaṇavaggo

383.

Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;

Saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā, akataññūsi brāhmaṇa.

384.

Yadā dvayesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;

Athassa sabbe saṃyogā, atthaṃ gacchanti jānato.

385.

Yassa pāraṃ apāraṃ vā, pārāpāraṃ na vijjati;

Vītaddaraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

386.

Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, katakiccamanāsavaṃ;

Uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

387.

Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā;

Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo;

Atha sabbamahorattiṃ [sabbamahorattaṃ (?)], buddho tapati tejasā.

388.

Bāhitapāpoti brāhmaṇo, samacariyā samaṇoti vuccati;

Pabbājayamattano malaṃ, tasmā ‘‘pabbajito’’ti vuccati.

389.

Na brāhmaṇassa pahareyya, nāssa muñcetha brāhmaṇo;

Dhī [dhi (syā. byākaraṇesu)] brāhmaṇassa hantāraṃ, tato dhī yassa [yo + assa = yassa] muñcati.

390.

Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo, yadā nisedho manaso piyehi;

Yato yato hiṃsamano nivattati, tato tato sammatimeva dukkhaṃ.

391.

Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

392.

Yamhā dhammaṃ vijāneyya, sammāsambuddhadesitaṃ;

Sakkaccaṃ taṃ namasseyya, aggihuttaṃva brāhmaṇo.

393.

Na jaṭāhi na gottena, na jaccā hoti brāhmaṇo;

Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo.

394.

Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;

Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasi.

395.

Paṃsukūladharaṃ jantuṃ, kisaṃ dhamanisanthataṃ;

Ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

396.

Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhavaṃ;

Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano;

Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

397.

Sabbasaṃyojanaṃ chetvā, yo ve na paritassati;

Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

398.

Chetvā naddhiṃ [nandhiṃ (ka. sī.), nandiṃ (pī.)] varattañca, sandānaṃ [sandāmaṃ (sī.)] sahanukkamaṃ;

Ukkhittapalighaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

399.

Akkosaṃ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati;

Khantībalaṃ balānīkaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

400.

Akkodhanaṃ vatavantaṃ, sīlavantaṃ anussadaṃ;

Dantaṃ antimasārīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

401.

Vāri pokkharapatteva, āraggeriva sāsapo;

Yo na limpati [lippati (sī. pī.)] kāmesu, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

402.

Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano;

Pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

403.

Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ, maggāmaggassa kovidaṃ;

Uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

404.

Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ;

Anokasārimappicchaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

405.

Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca;

Yo na hanti na ghāteti, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

406.

Aviruddhaṃ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṃ;

Sādānesu anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

407.

Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca pātito;

Sāsaporiva āraggā [āragge (ka.)], tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

408.

Akakkasaṃ viññāpaniṃ, giraṃ saccamudīraye;

Yāya nābhisaje kañci [kiñci (ka.)], tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

409.

Yodha dīghaṃ va rassaṃ vā, aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ;

Loke adinnaṃ nādiyati [nādeti (ma. ni. 2.459)], tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

410.

Āsā yassa na vijjanti, asmiṃ loke paramhi ca;

Nirāsāsaṃ [nirāsayaṃ (sī. syā. pī.), nirāsakaṃ (?)] visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

411.

Yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṃkathī;

Amatogadhamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

412.

Yodha puññañca pāpañca, ubho saṅgamupaccagā;

Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

413.

Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ, vippasannamanāvilaṃ;

Nandībhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

414.

Yomaṃ [yo imaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā;

Tiṇṇo pāragato [pāragato (sī. syā. kaṃ. pī.)] jhāyī, anejo akathaṃkathī;

Anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.



26. 婆罗门品
383.
断除欲流勤精进，婆罗门当除欲望；
了知诸行之灭尽，知无为者婆罗门。
384.
当婆罗门于二法，能够达到彼岸时；
知者一切诸系缚，皆得灭尽归于无。
385.
于彼此岸与双岸，若无所有不执着；
离忧解脱无系缚，是名我说婆罗门。
386.
禅修离垢坐安详，所作已办无烦恼；
已达最上之境界，是名我说婆罗门。
387.
日照白昼放光明，夜晚月亮放光芒；
武装战士放光辉，禅修婆罗门发光；
佛陀威德日夜中，光明普照遍十方。
388.
断除罪恶婆罗门，沙门乃因平等行；
出离自身诸垢秽，故称出家修行人。
389.
莫打婆罗门一掌，婆罗门莫报复他；
咒诅打婆罗门者，更诅欲报复者过。
390.
对婆罗门无胜益，若心所爱加制止；
何处止息害他心，痛苦自然息止处。
391.
身口意业无恶行，三处防护善调伏；
如是守护三业者，是名我说婆罗门。
392.
从何处得知正法，正等觉者所宣说；
恭敬顶礼如是人，如婆罗门敬圣火。
393.
不因发髻与种姓，不因生来婆罗门；
谁具真实与正法，清净即是婆罗门。
394.
愚者结发有何益，兽皮衣服复何为；
内心充满贪欲网，外表徒然求装饰。
395.
披着粪扫衣之人，瘦骨嶙峋见筋脉；
独自林中修禅定，是名我说婆罗门。
396.
我不称其婆罗门，只缘生于母胎者；
若有执着唤"贤者"，无有执着无所取，
如是之人我称为，真实究竟婆罗门。
397.
断尽一切诸结使，确实不再有恐惧；
超越系缚得解脱，是名我说婆罗门。
398.
断除皮带与缰索，及断缚绳与羁勒；
除障觉悟得解脱，是名我说婆罗门。
399.
骂詈殴打及囚禁，无瞋忍受不懊恼；
忍辱力为最强军，是名我说婆罗门。
400.
无忿具德持戒律，无有我慢善调御；
最后身者得解脱，是名我说婆罗门。
401.
如莲叶上水珠滑，如针尖上芥子落；
不染着于诸欲者，是名我说婆罗门。
402.
于此世间谁能知，自身苦恼得灭尽；
放下重担得解脱，是名我说婆罗门。
403.
具深智慧有智人，善能分别道非道；
证得最上之境界，是名我说婆罗门。
404.
不与在家出家众，双方来往不交际；
少欲无家无所依，是名我说婆罗门。
405.
对诸众生弱与强，舍弃刀杖不伤害；
不自杀戮不教他，是名我说婆罗门。
406.
于诸敌对不敌对，执杖人中得寂灭；
执取人中无执取，是名我说婆罗门。
407.
贪欲嗔恨与我慢，及诸贡高皆弃舍；
如芥子落针尖上，是名我说婆罗门。
408.
不出粗语教化人，语言谛实而柔和；
不使任何人嫌恶，是名我说婆罗门。
409.
此世不取他人物，或长或短细或粗；
善与不善皆不取，是名我说婆罗门。
410.
今世后世无希望，无望解脱无系缚；
是名我说婆罗门。
411.
无有贪着具智慧，更无疑惑得究竟；
已证不死得安稳，是名我说婆罗门。
412.
于此超越善与恶，超脱两边诸系缚；
无忧离垢得清净，是名我说婆罗门。
413.
如月清净无瑕疵，澄明清澈无混浊；
爱有已尽得寂静，是名我说婆罗门。
414.
超越泥淖与险道，越度轮回及愚痴；
已渡彼岸善禅思，无有贪爱无疑惑；
无取证得般涅槃，是名我说婆罗门。

415.

Yodha kāme pahantvāna [pahatvāna (sī. pī.)], anāgāro paribbaje;

Kāmabhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ [idaṃ gāthādvayaṃ videsapotthakesu sakideva dassitaṃ].

416.

Yodha taṇhaṃ pahantvāna, anāgāro paribbaje;

Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ , tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

417.

Hitvā mānusakaṃ yogaṃ, dibbaṃ yogaṃ upaccagā;

Sabbayogavisaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

418.

Hitvā ratiñca aratiñca, sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ;

Sabbalokābhibhuṃ vīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

419.

Cutiṃ yo vedi sattānaṃ, upapattiñca sabbaso;

Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

420.

Yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā;

Khīṇāsavaṃ arahantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

421.

Yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṃ;

Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

422.

Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, mahesiṃ vijitāvinaṃ;

Anejaṃ nhātakaṃ [nahātakaṃ (sī. syā. kaṃ pī.)] buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.



415.
于此世间舍诸欲，出家无家而游方；
灭尽欲有诸贪着，是名我说婆罗门。
416.
于此世间断爱欲，出家无家而游方；
灭尽爱有诸贪着，是名我说婆罗门。
417.
舍离人间诸系缚，超越天界诸系缚；
解脱一切诸系缚，是名我说婆罗门。
418.
舍离喜与不喜好，清凉寂静无执取；
征服世间诸勇者，是名我说婆罗门。
419.
谁知众生生与死，一切所趣皆明了；
无着善逝得觉悟，是名我说婆罗门。
420.
天神乾闼婆与人，不知彼之所趣向；
漏尽证得阿罗汉，是名我说婆罗门。
421.
前际后际与现在，无有一物可执着；
无物无取得解脱，是名我说婆罗门。
422.
如牛中王最尊贵，勇者大仙得胜利；
无欲清净得觉悟，是名我说婆罗门。

423.

Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati,

Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni;

Sabbavositavosānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo niṭṭhito.

(Ettāvatā sabbapaṭhame yamakavagge cuddasa vatthūni, appamādavagge nava, cittavagge nava, pupphavagge dvādasa, bālavagge pannarasa, paṇḍitavagge ekādasa, arahantavagge dasa, sahassavagge cuddasa, pāpavagge dvādasa, daṇḍavagge ekādasa, jarāvagge nava, attavagge dasa, lokavagge ekādasa, buddhavagge nava [aṭṭha (ka.)], sukhavagge aṭṭha, piyavagge nava, kodhavagge aṭṭha, malavagge dvādasa, dhammaṭṭhavagge dasa, maggavagge dvādasa, pakiṇṇakavagge nava, nirayavagge nava, nāgavagge aṭṭha, taṇhāvagge dvādasa, bhikkhuvagge dvādasa, brāhmaṇavagge cattālīsāti pañcādhikāni tīṇi vatthusatāni.

Satevīsacatussatā, catusaccavibhāvinā;

Satattayañca vatthūnaṃ, pañcādhikaṃ samuṭṭhitāti) [( ) etthantare pāṭho videsapotthakesu natthi, aṭṭhakathāsuyeva dissati].

[dhammapadassa vaggassuddānaṃ§yamakaṃ pamādaṃ cittaṃ, pupphaṃ bālañca paṇḍitaṃ.§rahantaṃ sahassaṃ pāpaṃ, daṇḍaṃ jarā attalokaṃ.§buddhaṃ sukhaṃ piyaṃ kodhaṃ, malaṃ dhammaṭṭhamaggañca.§pakiṇṇakaṃ nirayaṃ nāgaṃ, taṇhā bhikkhū ca brāhmaṇo.§gāthāyuddānaṃ§yamake vīsagāthāyo, appamādalokamhi ca.§piye dvādasagāthāyo, citte jarattekādasa.§pupphabālasahassamhi, buddha magga pakiṇṇake.§soḷasa paṇḍite kodhe, niraye nāge catuddasa.§arahante dasaggāthā, pāpasukhamhi terasa.§sattarasa daṇḍadhammaṭṭhe, malamhi ekavīsati.§taṇhāvagge sattabbīsa, tevīsa bhikkhuvaggamhi.§brāhmaṇe ekatālīsa, catussatā satevīsa. (ka.)]

Dhammapade vaggānamuddānaṃ –

Yamakappamādo cittaṃ, pupphaṃ bālena paṇḍito;

Arahanto sahassañca, pāpaṃ daṇḍena te dasa.

Jarā attā ca loko ca, buddho sukhaṃ piyena ca;

Kodho malañca dhammaṭṭho, maggavaggena vīsati.

Pakiṇṇaṃ nirayo nāgo, taṇhā bhikkhu ca brāhmaṇo;

Ete chabbīsati vaggā, desitādiccabandhunā.

Gāthānamuddānaṃ –

Yamake vīsati gāthā, appamādamhi dvādasa;

Ekādasa cittavagge, pupphavaggamhi soḷasa.

Bāle ca soḷasa gāthā, paṇḍitamhi catuddasa;

Arahante dasa gāthā, sahasse honti soḷasa.

Terasa pāpavaggamhi, daṇḍamhi dasa satta ca;

Ekādasa jarā vagge, attavaggamhi tā dasa.

Dvādasa lokavaggamhi, buddhavaggamhi ṭhārasa [soḷasa (sabbattha)];

Sukhe ca piyavagge ca, gāthāyo honti dvādasa.

Cuddasa kodhavaggamhi, malavaggekavīsati;

Sattarasa ca dhammaṭṭhe, maggavagge sattarasa.

Pakiṇṇe soḷasa gāthā, niraye nāge ca cuddasa;

Chabbīsa taṇhāvaggamhi, tevīsa bhikkhuvaggikā.

Ekatālīsagāthāyo, brāhmaṇe vaggamuttame;

Gāthāsatāni cattāri, tevīsa ca punāpare;

Dhammapade nipātamhi, desitādiccabandhunāti.

Dhammapadapāḷi niṭṭhitā.

423.
谁知前世诸住处，天界地狱皆能见，
复证生死之灭尽，神通圆满成牟尼；
一切圆满得究竟，是名我说婆罗门。
婆罗门品第二十六品终
[以下是总结：
第一双品十四事，不放逸品九事例，心品九事花品十二，
愚品十五智者十一，阿罗汉品十事例，千品十四恶品十二，
刑罚品十一老品九，自品十事世品十一，佛品九事与乐品八，
爱品九事忿怒品八，垢品十二法住品十，道品十二杂品九事，
地狱品九龙品八事，渴爱品十二比丘十二，婆罗门品四十事，总计三百零五事。]
四圣谛之阐明者，
诸事三百又五事。
法句经品摄颂：
双品不放逸与心，花品愚者与智者，
阿罗汉品与千品，恶品刑罚共十品。
老品自品与世品，佛品乐品及爱品，
忿怒垢品与法住，道品共计二十品。
杂品地狱与龙品，渴爱比丘婆罗门，
如是二十六品中，日亲尊者所宣说。
偈颂摄要：
双品二十偈颂数，不放逸品十二偈，
心品十一花品中，十六偈颂为数量。
愚品十六智者品，十四偈颂为数量，
阿罗汉品十偈颂，千品十六为数量。
恶品十三偈颂数，刑罚品中十七偈，
老品十一自品中，十偈颂数为数量。
世品十二佛品中，十六偈颂为数量，
乐品爱品二品中，皆各十二偈颂数。
忿怒品中十四偈，垢品二十一偈颂，
法住品中十七偈，道品亦十七偈颂。
杂品十六偈颂数，地狱龙品十四偈，
渴爱品中二十六，比丘品中二十三。
最上婆罗门品中，四十一偈颂数量；
总计四百偈颂数，再加二十三偈颂，
法句经中如是数，日亲尊者所宣说。
法句经终

